Lielo izpārdošanu laikā pirms svētkiem ik gadu ievērojami pieaug arī krāpnieku aktivitāte. Sociālajos tīklos vienlaikus ar īsto tirgotāju kampaņām parādās liels daudzums krāpnieku veidotu reklāmu. Visi cer iegādāties kāroto par neticami zemām cenām, bet kā zināt, ka neiepērcies viltus interneta veikalā?

Finanšu krāpšanas upuri visbiežāk ir privātpersonas, tomēr tikpat liels risks kļūt par krāpnieku mērķi ir arī uzņēmumiem, jo cilvēciskais faktors var nostrādāt jebkur. Viena kļūda var radīt ievērojamus zaudējumus. Kā atpazīt krāpšanas mēģinājumus un neiekrist viltvāržu lamatās, skaidro Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.

Digitālās prasmes ir vienas no retajām, ko tieši vecāki varētu mācīties no bērniem. Jaunākā paaudze apskaužami viegli uzķer tehnoloģijas un to sniegtās iespējas, tomēr vecāki ir tie, kuriem jāiemāca savai atvasei droša rīcība virtuālajā vidē. Tas ir tikpat svarīgi kā pārrunāt ceļu satiksmes drošības noteikumus un iemācīt neņemt konfektes no svešiem cilvēkiem.

Finanšu krāpnieki ik gadu Latvijas iedzīvotājiem izkrāpj naudas summu aptuveni 10 miljonu eiro apmērā. Viens no biežākajiem krāpšanas paņēmieniem ir uzdošanās par dažādu valsts iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem. Lūk, krāpnieku iecienītākās iestādes, kuru tēls tiek izmantots upuru medīšanā.

Kad zvana nezināms numurs, nu jau ierasti ir vismaz sekundi to uzlūkot ar aizdomām. Ja zvanītājs nav pazīstams, aizdomām vajadzētu palielināties. Ja nepazīstamais zvanītājs, piemēram, piedāvā tev iespēju nopelnīt, tavā galvā vajadzētu atskanēt diezgan skaļam brīdinājuma signālam.