Krāpnieka ceļš pie upura

Kad zvana nezināms numurs, nu jau ierasti ir vismaz sekundi to uzlūkot ar aizdomām. Ja zvanītājs nav pazīstams, aizdomām vajadzētu palielināties. Ja nepazīstamais zvanītājs, piemēram, piedāvā tev iespēju nopelnīt, tavā galvā vajadzētu atskanēt diezgan skaļam brīdinājuma signālam.

Dažādas krāpniecības metodes ir bijušas visos laikos, vien mainījušās līdz ar aktuālajām iespējām. Telefonam un pēc tam arī internetam kļūstot publiski viegli pieejamiem, arī krāpnieku iespējas strauji paplašinājās. Sociālie tīkli, aktīva dalīšanās privātā informācijā, reģistrēšanās dažādās interneta lapās un arī mākslīgā intelekta sniegtās iespējas palīdz krāpniekiem iegūt bagātīgu daudzumu dažādu datu. Šobrīd apkrāpšanas riskam digitālajā vidē ir pakļauts ikviens.

Krāpnieka profils un tēls

Krāpnieki lielākoties ir vīrieši vecumā no 31 līdz 45 gadiem, bet arvien biežāk arī sievietes un jaunāki vai vecāki cilvēki. Parasti viņiem piemīt dabiskas un izkoptas manipulācijas un pārliecināšanas prasmes, spēja ātri reaģēt uz dažādām situācijām. Viltvārži bieži ir izglītoti cilvēki un labi pārzina finanšu nozari, un aptuveni pusē gadījumu nestrādā vieni. Viņu rīcības pamatā mēdz būt personīgas finansiālas problēmas, mantkārība vai vienkārši vēlme pierādīt savas spējas.* Strādājot organizētās grupās, lielai daļai krāpnieku tas ir kā parasts darbs. Viņi, piemēram, ierodas tādā kā zvanu centrā un kopā ar desmitiem citu tādu pašu cilvēku veic dažādus krāpnieciskus zvanus un par to saņem algu.

Ņemot vērā savas prasmes, idejas un mērķus, krāpnieki mēdz iejusties dažādās lomās. Viņi var izlikties par sabiedrībā zināmu personu, kādu tuvinieku vai paziņu, ierēdni, bankas pārstāvi vai vienkārši svešinieku, kas vēlas kļūt par draugu.

Informācijas ieguve un sagatavošanās

Tālruņa numuri un e-pasta adreses ir ierakstītas daudzās sociālo mediju platformās un vietnēs visā internetā. Lai tos iegūtu, krāpniekiem ne vienmēr jārīkojas neatļauti. Var gadīties, ka kontaktinformācija ir pieejama, piemēram, publiskā CV, bet var arī būt notikusi datu noplūde vai uzlauzta kāda mājaslapa. Tikpat labi telefona numuru krāpnieks ir gluži vienkārši uzminējis.

Kontaktinformācija var būt saistīta arī ar sociālo tīklu vai citu tiešsaistes kontu. E-pasta adrese un tālruņa numurs var būt ievadīts kāda pakalpojuma bezmaksas izmēģinājuma versijai, konkursam vai citai tiešsaistes veidlapai, un ir bijis publiski pieejams. Tāpat kontaktinformāciju mēdz norādīt, iegādājoties dažādas preces, piesakoties lojalitātes programmām vai jaunumiem.

Pārlūkojot sociālajos tīklos pieejamo informāciju, noziedznieks gūst priekšstatu par potenciālo upuri. Internetā publiskotie fakti par privāto dzīvi palīdz krāpniekam izveidot personalizētu krāpšanas shēmu. Arī ChatGPT ir labs palīgs datu apstrādei un arvien kvalitatīvāku krāpniecības tekstu ģenerēšanai. Tomēr pārsvarā noziedznieki izmanto jau pārbaudītas taktikas.

Saziņas kanāls un struktūra

Zvans vai ziņa no krāpnieka var pienākt jebkurā ierīcē, kas atbalsta zvanīšanas vai īsziņas funkcijas vai kurā var izmantot internetu, – telefonā, planšetē vai datorā. Ņemot vērā krāpniecības idejas un tēmas, viltvārži var zvanīt vai sūtīt īsziņu, e-pastu vai ziņu jebkurā sociālajā tīklā, kurā iespējama privāta ziņu apmaiņa.

Telefonsarunā viltvārži parasti aicina rīkoties uzreiz, mudinot pārskaitīt naudu vai nosaukt bankas piekļuves datus. Rakstiskā komunikācijā biežāk upuris saņem ziņu ar saiti, kas aizved uz viltus mājaslapu, kurā nepieciešams ievadīt personas datus, vai, iespējams, labi pamatotu paziņojumu ar prasību lejupielādēt, piemēram, kādu sistēmas atjauninājumu, kas patiesībā ir ļaunprātīga programmatūra.

Ja noziedzinieka prātā ir sarežģīta shēma un liels naudas apjoms, krāpniecības īstenošanai var tikt izmantoti vairāki kanāli un ilgāks laiks. Vispirms tiek iegūta upura uzticība un tad sistemātiski izteikti aicinājumi, piemēram, pārskaitīt vai ieguldīt līdzekļus kādā ienesīgā projektā, vai vienkārši palīdzēt nelaimē.

Krāpnieki mēdz arī atsaukties uz sociālajos tīklos izvietotiem privātajiem sludinājumiem, pielāgojot krāpšanas tēmu sludinājuma saturam. Īpaši populāri ir zvani no viltus darba devējiem.

Krāpnieka numurs vai adrese

Lai gan reizēm jau zvanītāja numurs var radīt šaubas, tagad krāpnieki ar numuru viltošanas tehnoloģiju māk dublēt dažādu valsts iestāžu tālruņa numurus, arī uzņēmuma vai iestādes nosaukumu. Proti, zvana saņēmēja telefona ekrānā redzams, ka ienākošais zvans ir, piemēram, no policijas, taču patiesībā parasti šie krāpnieki atrodas ārvalstīs. Tātad nevar paļauties tikai uz zvanītāja telefona numuru.

Lielai daļai e-pasta lietotāju jau ir ieradums pārbaudīt ziņas sūtītāja adresi, tāpēc arī krāpnieki arvien biežāk tam pievērš uzmanību un izveido ticamas e-pasta adreses.

Arī mājaslapu adrese, saturs un izskats var būt maldinoši ticams un kvalitatīvs. Izmantojot savas vai noziedzīgā nodarījumā iesaistīto zināšanas un arī ChatGPT iespējas, krāpnieki var salīdzinoši īsā laikā izveidot viltus mājaslapu ar pievilcīgu dizainu un saturu. Svarīgi pievērst uzmanību lapas sīkumiem – cik ticams ir nosaukums, vai strādā dažādas pogas, vai norādītā kontaktinformācija un adrese ir īsta, vai ir kādas atsauksmes u. tml.

Krāpniecības tēmas

Bieži vien krāpnieki izmanto jau pārbaudītus krāpšanas veidus un tēmas, tomēr jāņem vērā, ka izdomai nav robežu.

Krāpnieki var zvanīt, informējot par nepieciešamību atmaksāt nodokļus, piemēram, par it kā iegūtu laimestu, samaksāt kādu parādu, ziedot, piedalīties biznesā, veikt pirmo iemaksu ceļojumam, pārskaitīt papildu summu mājas apsaimniekošanai vai izlikties par tuviniekiem nelaimē, kam steidzami nepieciešama nauda.

Viltvārži var izlikties par dažādu profesiju pārstāvjiem un izvilināt personas datus, stāstot, ka tie ir nepieciešami veselības apdrošināšanai, piedāvājot jaunu darbu vai iespēju reģistrēties kādai loterijai. Reizēm krāpniecību ir paredzēts balstīt uz viltus romantisku jūtu pamata, pēc kāda laika lūdzot finansiālu atbalstu.

Viltvārži var zvanīt, izliekoties, piemēram, par Latvijas Bankas vai Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvi, un informēt par aizdomīgām darbībām tavā bankas kontā, darījumiem ar kriptovalūtām vai par it kā noformētu kredītu.

Ņemot vērā, ka arvien vairāk cilvēku ir informēti par šāda veida krāpniekiem, daļa noziedznieku mēģina rīkoties no otras puses. Viņi izliekas par policijas vai citu institūciju darbiniekiem un, stāstot, ka tavām finansēm uzglūn krāpnieki, mēģina panākt, ka uztici viņiem savu naudu, kuru viņi it kā paturēšot glabāšanā drošībā. Vēl viens variants – viņi piedāvā tev piedalīties kādas krāpniecības atmaskošanā, arī prasot vai nu bankas datus, vai aicinot uzticēt savas finanses viņiem.

Dubultā apkrāpšana

Jāuzmanās arī no firmām vai personām, kas sola it kā palīdzēt atgūt izkrāptos līdzekļus. Tie paši krāpnieki var izteikt piedāvājumu par noteiktu summu, kas nepieciešama, piemēram, tiesas izdevumiem, atgūt iepriekš zaudēto naudu. Uzticoties šādai iespējai, pastāv risks tikt apkrāptam vēlreiz.

Atceries!

Nekad ne telefoniski, ne internetā neatsaucies aicinājumiem sniegt informāciju par bankas pieejām, parolēm un kodiem, kā arī neievadi šos datus atsūtītajās interneta saitēs. Nekādā gadījumā nepārskaiti vai neizņem naudu no bankomāta, lai nodotu to “glabāšanai drošā vietā” cilvēkiem, kas izliekas par drošības dienesta speciālistiem vai policijas darbiniekiem.

Ja ir aizdomas, ka esi kļuvis par krāpniecības upuri, nekavējoties sazinies ar mums, zvanot 67011000 vai rakstot uz e-pastu info@citadele.lv. Kā arī ziņo par gadījumu Valsts policijai.

Vairāk par krāpniecības veidiem lasi Citadeles mājaslapā.

* Avots: 2023 KPMG Central Services (tiešsaistē: https://kpmg.com/be/en/home/insights/2016/05/global-profiles-of-the-fraudster.html)