Uz tirgu ar bankas karti

Pieci miljoni eiro – tik daudz ir iztērēts maksājumos, izmantojot inovatīvo maksājumu veidu “Citadele Phone POS”. Pirms pusotra gada Citadele pirmā sāka piedāvāt Baltijas valstīs izmantot viedtālruni kā bezkontakta bankas karšu lasītāju bez papildu aprīkojuma. Šobrīd to ir izmantojuši jau vairāk nekā 2000 biznesa klientu. 

Senāk bija pieņemts, ka, piemēram, tirgū, skaistumkopšanas salonā vai autoservisā var norēķināties tikai skaidrā naudā. Tomēr pēdējos gados nepieciešamība saņemt maksājumu bezkontakta veidā ir strauji pieaugusi. Galvenokārt šo iespēju izmanto dažādu veidu pārtikas tirgotāji (28 %), restorāni (11 %) un pārvadātāji (11 %). Klienti ir arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji (9 %), apģērbu tirgotāji (6 %) un autoservisi (5 %).

“Šī bezkontakta maksājumu risinājuma visaktīvākie lietotāji ir mazie uzņēmumi. Tas ir populārs risinājums arī tiem, kas individuāli sniedz pakalpojumus, ražo preces pēc pasūtījuma un piegādā tās klientiem,” norāda Romas Čereška, Citadeles bankas Baltijas valstu fondu pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas dienesta vadītājs.

No visām Baltijas valstīm lielākā daļa inovatīvā maksājumu risinājuma lietotāju ir Latvijā, Lietuva to ir mazāk, un viszemākā popularitāte ir reģistrēta Igaunijā. Vidēji mēnesī ar POS termināļa palīdzību notiek vairāk nekā 11 tūkstoši bezkontakta darījumu, un vidējais norēķinu apjoms ir 28,46 eiro.  

Sākotnēji iespēja pieņemt maksājumus viedtālrunī radīta, domājot par mazajiem uzņēmējiem. Šobrīd bezkontakta maksājumu risināšanā ir ieinteresēti arī lielāki uzņēmumi. Piemēram, Lietuvā “Phone POS” maksājumu maksimālā summa ir gandrīz 80 tūkstoši eiro.

“Mums ir arī vairāki klienti, kas izmantoja lietojumprogrammu ārvalstīs. Piemēram, piedaloties gadatirgos, viņi varēja viegli, ātri un ērti saņemt bezkontakta maksājumus, jo tam nebija vajadzīgs ne papildu aprīkojums, ne papildu izmaksas. Protams, ir svarīgi pieminēt, ka bezkontakta maksājumu lietotne ārvalstīs ir pieejama tikai izņēmuma gadījumos, nevis regulāru maksājumu pieņemšanai,” paskaidro R. Čereška. 

Pašu risinājumu un arī tā popularitāti veicinājis arvien pieaugošais individuālo darbu veicēju skaits. Savukārt iedzīvotāji arvien retāk izmanto skaidru naudu un biežāk izvēlas elektroniskos maksāšanas līdzekļus. 

"Pēdējos gados, jo īpaši pēc pandēmijas, ir ievērojami mainījušies iedzīvotāju maksāšanas paradumi – pircēji vēlas ātri, ērti un, pats svarīgākais, droši samaksāt par precēm vai pakalpojumiem, izvēloties elektroniskos maksāšanas līdzekļus. Šā iemesla dēļ mazie tirgotāji arī meklē veidus, kā reaģēt uz patērētāju mainīgajām vēlmēm, – var novērot, ka pat tirgos mūsdienās var norēķināties ar kartēm, viedtālruņiem, maksājumu gredzeniem, rokassprādzēm, pulksteņiem vai citiem elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem,” apgalvo R. Čereška. 

Šis maksāšanas veids ir drošs, jo, lai veiktu norēķinus, kartes dati netiek saglabāti ierīcē. Lietojumprogramma arī neļauj uztvert (video vai ekrānuzņēmums) darbības, kas tiek veiktas uz tālruņa ekrāna, un ļauj klientiem piekļūt šai informācijai, analizējot darbības, ko tie veic, un parakstot līgumu. 

 

Previous
Previous

Gatavs rudens piedzīvojumiem ar X karti

Next
Next

X REWARDS punkti – visbiežāk Ukrainas atbalstam