Tev pienākusi ziņa – no krāpnieka
“Kurzemes apgabaltiesā pirmdien 16.10.2023. notiks Jūsu tiesas sēde. Lasiet vairāk par lietu ..” Šis ir tikai viens no šobrīd aktuālajiem krāpnieku tekstiem. Kā liecina Citadeles veiktā aptauja, vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā krāpnieki ir mēģinājuši izkrāpt naudu pa telefonu vai internetā. Vai zināji, ka aptuveni katrs desmitais uzrunātais ir iekritis krāpnieku slazdos?
Citadeles veiktās aptaujas dati rāda, ka krāpniekiem visbiežāk izdevies izvilināt naudu no iedzīvotājiem, kuri ir vecumā no 60 līdz 69 gadiem. Savukārt trīs reizes retāk krāpnieku nagos iekrituši aptaujātie iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem.
“Līdz šī gada septembrim no četru lielāko Latvijas banku klientiem izkrāpti gandrīz 7 miljoni eiro, bet novērst izdevies krāpšanas gadījumus 5,8 miljonu eiro apmērā. Statistika liecina, ka noziedzniekiem visienesīgākā krāpšanas metode Latvijā joprojām ir investīcijas, tostarp viltoti kredīti un komisijas maksājumi. Lai arī novērsto krāpšanas gadījumu skaits aug, krāpnieki joprojām rada jaunas, daudz sarežģītākas un ticamākas krāpšanas metodes, piemēram, šogad īstenoto telefonkrāpšanas gadījumu skaits palielinājies par 65 %. Šis krāpšanas veids sevišķi aktualizējas gada tumšajos mēnešos, un galvenā mērķauditorija ierasti ir gados vecāki cilvēki,” uzsver Roberts Birzgalis, bankas Citadele IT drošības daļas vadītājs.
Iestājoties rudens sezonai, iedzīvotāji darba un mācību nolūkos vairāk laika pavada internetā, un tas paver plašākas iespējas kibernoziedzniekiem. Tumšais un vēsais laiks ir piemērots arī lasīšanai. Izlasi, iegaumē un atstāsti tuvākajiem!
Nedalies ar personīgu informāciju
Nekad ne telefoniski, ne internetā neatklāj informāciju par bankas pieejas datiem, maksājumu kartēm un autorizācijas kodiem. Neievadi šos datus interneta saitēs, kuras esi saņēmis no nezināma avota. Ne bankas, ne valsts iestāžu darbinieki nekad nejautās pēc konta piekļuves datiem.
Neapstiprini nezināmus maksājumus
Nezināmus maksājumus neapstiprini ar PIN kodiem, autorizācijas kodiem, parolēm, kartes numuriem, derīguma termiņiem un CVV kodiem. Dari to tikai tad, ja konkrētajā brīdī pats veic šo maksājumu.
Rūpīgi pārbaudi interneta adresi
Vienmēr pārbaudi, kāda adrese ir redzama interneta pārlūkprogrammas adrešu joslā – vai tā atbilst tam, ko vēlies apmeklēt. Ja izmanto kādu interneta meklētājprogrammu (piemēram, Google vai Bing), never vaļā pirmo vietni, kas atzīmēta kā reklāma, nepārliecinoties par saiti, uz kuru tā aizvedīs.
Pārbaudi pārdevēja reputāciju
Pirms veic priekšapmaksu sociālajos tīklos vai pārdošanas portālos piedāvātai precei, vienmēr pārbaudi pārdevēja reputāciju. Krāpnieki mēdz izvietot īpaši izdevīgus (lasi – pat aizdomīgi izdevīgus) piedāvājumus, taču, lai iegādātos šo preci, jāveic priekšapmaksa.
Neatsaucies uz lūgumu pēc ātras rīcības
Nepieciešamība pēc ātra lēmuma bieži rada apjukumu. Ja kāds mērķtiecīgi steidzina un neesi pārliecināts, kā rīkoties, pārtrauc sarunu. Velti laiku mierīgām pārdomām ar vēsu prātu.
Esi uzmanīgs, saņemot negaidītus ziņojumus
Krāpnieki nepārtraukti izsūta viltus e-pastus un īsziņas. Bieži tās satur brīdinājumus par bloķētiem maksājumiem vai bankas kontiem, nepiegādātiem pasta sūtījumiem, nepareizu sūtījuma adresi, nesamaksātām muitas nodevām, nodokļu atmaksu, aicinājumu uz tiesu vai par it kā saņemtiem analīžu rezultātiem. Vispirms rūpīgi izlasi ziņas tekstu, pievēršot uzmanību gan gramatikai, gan saturam. Ļoti bieži par viltus paziņojumu liecina daudzās gramatikas kļūdas. Padomā, vai šāda ziņa patiešām varētu uz tevi attiekties.
Neatver saites un pielikumus no aizdomīgiem e-pastiem
Vispirms uzmanīgi pārbaudi e-pasta adresi un sūtītāju. Vai tas ir pazīstams un īsts? Krāpnieki bieži vien izveido e-pasta adresi, kas ir līdzīga īstai, tomēr tajā iztrūkst kāds burts vai ir izmantots simbols, kas aizvieto burtu. Ievadot e-pasta adresi interneta meklētājā, var pārbaudīt, vai tas sakrīt ar sūtītāju. Tāpat neatsaucies aicinājumiem instalēt programmas vai aplikācijas. Noteikti neievadi bankas informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmās.
Neuzķeries uz vieglas peļņas solījumiem
Nekad nepiekrīti piedāvājumam nopelnīt, saņemot un pārskaitot nezināmas izcelsmes naudu. Arī policijas darbinieki nekad neliks tev izņemt naudas līdzekļus un nodot tos glabāšanai. Atceries, ka naudas atmazgāšana ir pretlikumīga un sodāma. Finansiālas nepatikšanas, piespiedu darbs vai brīvības atņemšana noteikti tevi nevilina.
Pieslēdz paziņojumu saņemšanu par katru maksājumu
Tā varēsi izsekot visiem naudas darījumiem un uzreiz pamanīt krāpnieciskus maksājumus. Paziņojumi par kartes vai konta darījumiem jeb Push notifikācijas ir bez maksas. Atceries – jo ātrāk ziņosi bankai par aizdomīgu darījumu, jo lielāka būs iespēja novērst krāpniecību un atgūt zaudēto naudu.
Regulāri pārskati savu konta maksājumu vēsturi
Pat ja esi pieslēdzis paziņojumus par katru maksājumu, pārskati konta darījumu vēsturi vismaz reizi nedēļā – dubults neplīst. Tā pamanīsi aizdomīgas darbības, piemēram, pēkšņi saņemtu naudu no nezināmas personas, naudas iztrūkumu, abonementus un citas finanšu darbības, kas var būt saistītas ar krāpniecību.
Uzstādi maksājumu limitus
Drošības pēc uzstādi gan viena maksājuma, gan dienas maksājumu limitus. Tas ir vēl viens solis aizsardzībai no lieliem zaudējumiem, ja tomēr nonāc krāpnieku nagos.
Latvijas iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2023. gada vasaras nogalē, tiešsaistē aptaujājot 500 interneta lietotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
